Apsveikumi un pantiņi ziemassvētkos

2. lapa
Egle zaigo sveču liesmās,
Sirdī prieku starojot,
Dziedāsim un līksmi smiesim,
Jauno gadu sagaidot.
Lai Ziemassvētki sirdi vij ar prieku,
Ar cerībām, ka rīt viss labāk būs:
Lai aiziet prom pa tīru sniegu
Tās rūpes, kuras nomākušas mūs.
Jaunais gadiņš maziņš, maziņš
Atnāk, snīpi slaucīdams;
Vecais gads kā varens lielskungs
Aiziet, bārdu grozīdams.
No sveču liesmām,
No egļu zaru smaržas
Ņem gaismu rītdienai
Un spēku visam gadam!
Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus!
Iededz sveci mijkrēslī zilā,
Atkal brīnuma mirklis ir klāt,
Kad mums gaismu no Bētlemes zvaigznes
Visam gadam vajaga krāt.
Zvani dūc, skan līksmi dziesmas,
Eglītēs mirdz sveču liesmas,
Visur gaida rūķu saimi,
Nes tie dāvanas un laimi.
Jaungada naktī kad puteņi klusē
Zvaigznes un sniegi kā dimanti mirdz.
Pāri klajumiem klusiesm un tāliem
Laimīgu Jauno gadu vēlu no sirds.
Ziemassvētku vakarā
Ēdam dzīvu labībiņu,
Sakāpjam cits uz cita,
Tad mēs Rīgu redzēsim.
Kādu dziesmu dziedāsim
Ziemassvētku vakarā?
Pīrāgam nabagam
Abi gali nodeguši.
Gribu, lai baltā pasaulē balti sniegi snieg,
Un uz baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst,
Un lai baltās darbdienās
balti svētki ir.
Smaržo pīrāgs, egļu zari,
Katrā mājā gaidīts tiek
Mīļo labo Ziemassvētku
Sirdī paglabātais prieks.
Kad egļu zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs tad Jums laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.
Rūpēm, raizēm šonakt pāri
Ziemassvētku zvaigzni dedz,
Lai caur ikdienības tumsu
Mīlestība ceļu redz!
Tik mīļš un pazīstams,
Kā tālās bērnu dienās,
Nāk Ziemassvētku prieks
Un domās klusi sienas.
Pīrāgam, nabagam,
Krāsnī kājas nosvilušas;
Ejat, bērni, ķerat ciet,
Ēdat viņu dziedādam.
Ziemassvētki naudu skaita
Ledus kalna galiņā;
Tekat, bērni, kalniņā,
Vedat viņus lejiņā.
Sniegi visam pāri klājas,
Salavecim iestieg kājas,
Jāapmeklē visas mājas –
Kā tur ļaudīm labi klājas?
Veselību stipru,
Vienmēr gaitu ņipru,
Brīnišķīgu omu,
Tūkstoš jaunu domu!
Tumšas naktis,
Tāli ceļi,
Balti sniegi snieg un krīt.
Jāiet svētku gaismas ceļos
Draugus apraudzīt.
Nākat iekšā, Ziemassvētki,
Nu mēs jūs gaidisim;
Nama māte durvis vēra,
Rokā gaiša uguntiņa…
Klāt atkal ziemas saulgrieži,
Lai netrūkst Tev nenieka
No brīnumainā Ziemassvētku
Un Jaunā gada prieka!
Lēnāk nāk pusnakts pār zemi un vēro,
Vecais gads Jaunajam, vietu jau dod,
Cilvēka dvēsele nemierā sēro,
Ko nu priekš sevis, lai lūdz un rod.
Šai svētku naktī’ un debess’ zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Egles zaļajās rokās tur sniegu,
Meža klusums kā lūgšana skan;
Mazu dziesmiņu – gaišu un liegu –
Bērzu tāsīs tiktos ierakstīt man.
Pasadzied, bāleliņ,
Ar savām māsiņām;
I bitīte padziedāja
Ziemassvētku vakarā!
Kā brīnumdārzā,
Kā pasaku dārzā,
Sarmas sagšā viss tīts.
Tik kluss, tik dzidrs,
Vien pār stingušo dārzu
Mazputniņš – zvārgulīts:
Labrīt, labrīt, uz saulaino pavasari!
Ziemassvētki, Ziemassvētki,
Ko jūs labu atnesāt?
Cūkas ausi, kūķu katlu,
Cūkas desu ritulīti.
Es neticu mūžīgai apsnigšanai,
Ticu Saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk,
Ticu Ziemassvētku klusajam brīnumam,
Kuram dvēselē jāienāk…
Meklēsim zvaigzni
Kuras gaismā visilgāk
Mūsu saskaņā mīt;
Jaungada naktī
Iesim sevī un citos
Cīruļus saklausīt!
Nāk Ziemassvētki no sniegota sila
Un baltu mieru pār pasauli klāj,
Un debesis svēta ikvienu šai naktī,
Kas cerību gaismu dvēselē krāj!
Ar karstām asarām raud sveces
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs laika vecis
Dod atkal Jauno gadu mums.
Ar karstām asarām raud sveces
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē salavecis
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Veiksmi darbā,
Naudiņu tarbā,
Bēdas nevienas,
Tikai saulainas dienas.
Jaunā gadā tādu sparu,
Kas uz priekšu velk ar varu,
Un, ja dzīvē ir kas smags,
Lai tas būtu naudas maks!
Caur visu gaišo un labo,
Caur cerību un mīlestību
Nāk svētvakars – Ziemassvētki…
Minūtes piecas pirms gadu mijas,
Svecītes pirmās kad izdziestot kvēl,
Būsim kopā ar senajiem draugiem,
Kuri mums laimīgu Jaungadu vēl.
Paldies saku Dieviņam,
Nu atnāca Ziemassvētki;
Dievs lai dod veselību
Lieldieniņu sagaidīt!
Kad sudraba mēnestiņš savirmo gaisu,
Lai sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāk un noliek priekšnamā klusi,
Aiziet tālāk, uz citu pusi!
Jaunais gads ar laipnu seju,
Pāri laukiem, mežiem brien,
Nezdams katram laimi, prieku
Bet par visiem vairāk Tev!
Atkal raibu dienu cimdu pāri
Vecais gads sev aiziedams nes līdz.
Varbūt Laimes mātes dūrainīti
Palīdzēs mums Jaunais noadīt.
Lūk – jau apkārt paegļi sanāk
Sīka zālīte skatās un brīnās,
Pati ziema raugās dvēselē manā,
Debesu acis paverot smīnā.
Zvaigznes zemei nāk tuvāk un tuvāk,
Ziemassvētki kamanās brauc jau pie mums.
Un šai brīdī visjaukākajā
Mīļus sveicienus sūtu es jums.
Kad pie debesīm zilām
Atkal viens gads klusi gaist,
Gaišāk, lai kvēlo tad ilgas,
Sapņi, lai skaistāki kļūst!
Lai pie tavas pieres egļe zaļu roku liek.
Lai neviena rūpe šonakt tevi nesatiek.
Lai tev drošu ceļu rādīt liela zvaigzne krīt.
Lai ikvienu sapni vari plaukstā pasvārstīt.
Vajag noticēt, ka tikai pašu varā,
Atrast laimi dzīves koka zarā!
Visas bēdas visas reizes
Vecam gadam atdodiet,
Jaunam prieku, jaunam laimi
Jauno gadu iesākot!
Jaunas meitas kaķi svēra
Ziemassvētku vakarā:
Ja svērs kaķis puspodiņa,
Vedīs meitas šoruden.
Lai sirds tāpat kā svece prot
Dot citiem spēku, pati sadegot.
Lēni lido sniega pārslas
Vecās takas aizberot
Gribētos Tev laimi vēlēt
Jauno gadu uzsākot!
Šai naktī klusajā, kad gadi mijas
Un kad kalnos liesmas iedegties jau steidz,
Kad pāri zvaigžņu ceļi vijas,
Daudz laimes Jaunā gadā, Tev!