Ziemassvētku apsveikumi

3. lapa
Lai silta vasara, lai ziemā sniegs,
Lai darbs, lai draugi un pa reizei prieks
Lai dvēsele var baltu domu dziju tīt,
Lai atnāk tas, ko gribas sagaidīt.
Ja gadu mijā dāvināsim
Mazliet sev egles zaļās spīts,
Tad Jaunā gada dienu rakstā
Būs laimes dzīpars ieadīts.
Apstājies, kad dziesmu dzirdi, neej tālāk šovakar!
Dziesma, Tavu skumjo sirdi, noglāstīt un pacelt var.
Mīlestība augsta, cēla, zemes virsū dzīvot nāk.
Miers un prieks no Dieva dēla, visas sirdis sildīt sāk.
Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz –
kā būtu svecīte degoša,
kā būtu degoša sirds.
Lai vienmēr kāda mīļa sirds
kā gaiša svece ir,
kas gadu sniegputenī ceļu
ar savu silto gaismu šķir!
Gausi nāca, nu atnāca
Tie bagāti Ziemassvētki:
Trīs dieniņas, trīs naksniņas
Nāk pār kalnu kūpēdami.
Kāpēc šovakar tie vēji
Tādu zaļu dziesmu dūc?
Ziemassvētki, Ziemassvētki
Atkal klaudzina pie rūts,
Savu svēto gaismu sūta
Un to sirdī ielaist lūdz.
Kas tur pūta, kas tur sauca
Aiz Daugavas lejiņā?
Zaķīt’s pūta ledus tauri
Ziemassvētkus vēstīdams.
Ber, laimīte, sudrabiņu
Ziemassvētku vakarā,
Lai mirdzēja visas takas
Jaunajā gadiņā.
Ne dzīvesprieks, ne labestība
Lai, gadiem ejot, nepazūd.
Ja sirdī bagāti mēs būsim,
Tad spēsim arī laimi gūt.
Būs arī Jaunā gadā
rūpju stundas garas
un laimes mirkļi
aši aizzibēs.
Un sapņi būs, un darbs,
kas jāpadara,
Bet tāpēc dzīvojam
zem saules mēs.
Lai mazais rūķīts laimi nes
It pilnu lielo maisu.
Un pazūd visas neveiksmes,
Kā putekļi pa gaisu!
Palaizdami Ziemassvētkus
Kas tos citus sagaidīs;
Dievs dos mieru, veselību
Mēs i paši gaidīsim.
Viens otram lai labāko vēlam,
Kad eglē plīv svecīšu stars,
Jo vienīgi labestība
Mums laimi uzdāvināt var.
To svētvakaru Ziemassvētki nes,
Kas gaismā paceļ mūsu dvēseles.
To gaišumu viens otram
varam dāvināt,
Kas mūžam skaita
saules stundas klāt.
…Tik balts un kluss…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.

/V.Mora/

Līdz brīnumam vienviena takts,
Mirdz mēness debess sejā!
Tad, zvaigzne kritīs lejā.
Tik balta, svēta, klusa nakts!
Satin sirdi enģeļa matos,
Ziemas saulgriežu vakars kad klāt.
Prieka brīžus kā rudzus liec statos,
Jaunam gadam graudus sāc krāt!
Nāc drīzāk, Ziemassvētku nakts,
Tu burve tumši zilā,
Virs mājām Tavi eņģeļi
Jau svētot spārnus cilā.
Egles uz pauguru altāriem,
Sludinot klusumu svētu,
Sniegbaltām rokām pār tālumu
Cilvēkus svētī un sētas.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.
Sudrabiņa lietus lija
Ziemassvētku vakarā:
Visi sīki žagariņi
Sudrabiņu risināja.
Viss kā brīnums. Zvanu skaņas plūst.
Vai tos eņģeļi aiz loga spēlē?
Sirds sen pazaudēto mieru gūst,
Ko lai Ziemassvētki mīļi vēlē.
Caur debess gaismas pieskārienu
To brīnumu, lai atrod gars,
No kura ne vien Ziemassvētkiem,
Bet gadam dārgakmeņa svars!
Krīt sniegs un egļu zaros sienas,
Pat zvaigznes staro savādāk,
Mūs svētot, Ziemassvētku diena
Kā brīnums atkal sirdī nāk.
Lai cerību sēkliņas daudzas
Par laimi pārvēsties var,
Kad veco gadu nes projām
Jau atkal svecīšu stars.
Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz.
Miers lai ir virs zemes,
Miers iekš’ katras sirds.

/Vensku Edvarts/

Lai līdz ar svecēm egles plaukstā zaļā
Ik mājvieta to brīnumsveci dedz,
Kas dvēseli ver debesgaismai vaļā,
Kur katrs Dieva ceļamaizi redz!
Mirgo svecīšu liesmiņas siltas,
Ziemassvētki un Jaunais gads klāt;
Un mēs ejam pa cerību tiltu
Gadam nākamam spožumu krāt.
Lai tādas ziemas nav,
Kas laimi sniegiem klāj.
Lai tādu gadu nav,
Kas gaismu neatstāj!
Zaļš egles zars par gadu miju stāsta,
Kā balta pārsla dvēselē kūst prieks,
Tā priecājas par dienām aizvadītām
Un tic, ka laimi Jaunais gads tai sniegs.
Gribas, lai baltā pasaulē
balti sniegi snieg,
Un pa baltiem lielceļiem
balti cilvēki iet.
Un, lai baltos cilvēkos
baltas domas dzimst.
Un, lai baltās darbdienās
balti svētki ir.

/I.Ziedonis/

Šovakar lai smaržīgs egles zars,
Kuru noliec brūns un spurains čiekurs,
Mazas sveces plīvojošais stars
Visam gadam uguntiņu iekur.
Zaļās eglēs pār pasauli šovakar
Sveču liesmiņas uzplaukst un zied,
Uzplaukst sirdī pumpurots cerību zars,
Gadu sniegi lai siltāki šķiet!
Nelaid garām Laimes māti
Vecā gada vakarā!
Lai dod laimes atslēdziņu,
Saujā zeltu, sudrabiņu!
Kad Ziemassvētki savu ceļu sāks,
Lai iegrieztos ik mājās,
Lai sirdī sētu cerību
Tiem, kuriem grūti klājās.
Ak, brīnišķās vecgada stundas,
Kā pasauli pārvērst tās spēj!
Šķiet pati laime nāk blakus
Un ceļu ar zvaigznēm mums sēj.
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.
Šim vakaram spožākās zvaigznes
Šim vakaram baltākais sniegs,
Bet spožāks par svecītēm eglēs
Deg sirdī cerību prieks.
Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod,
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.
To gaišumu lai dāvināt vari,
Kas dziļi sirdī apslēpti mīt,
Kad egle nāk ar zaļu zaru
Uz saules pusi pavadīt!
Ir Ziemassvētki – piedošana klusa,
Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt,
Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,
Ja labestības sirdī nepietrūks.
Ir Ziemassvētki saruna ar sevi
Par pārtapšanu, kuru iesākt rīt,
Lai svētā nakts
Caur mani nāk un Tevi,
Lai palīdz Mīlestībai kroni vīt!
Viens zelta stars no zvaigžņu spieta,
Mums katram tieši sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Kad egles zaros sveces degs,
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Lai acīs tad Tev laime mirdz
Un visas skumjas aizmirst sirds!
To smagumu, kas dvēselē ir krāts,
Ar mīlestību vien mēs varam dzēst,
Un, ja viss gads no tās būs darināts,
Ik dienu sildīs viņas gaišā vēsts.
Lai sveču spožums rūpes sedz
Un jaunu ceļazvaigzni dedz!

/K.Apškrūma/

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!

/S. Kaldupe/

Mirdz laukos sniegs tik balts un neaizskarams,
Ka nolaisties tik reta pārsla drīkst:
Kā šūpojams kas būtu, maigi skarams,
Un gaisos, liekas, eņģeļu spārni švīkst.

/A. Pāle/