– Kam jūs nesat tādu lielu torti?
– Vīra sekretārei!
– Viņai ir dzimšanas diena?
– Nē! Vienkārši pārāk slaida!
Nekādi nespēju izlemt,
kur pavadīt savu nākamo atvaļinājumu
– viesistabā vai guļamistabā?
Grāmatvedis trīs gadus vecajai meitiņai
pirmo reizi lasa pasaku par Pelnrušķīti.
Maziņā ir sajūsmā par stāstu,
it īpaši to brīdi,
kad ķirbis pārvēršas par zeltītu karieti.
Pēkšņi meita jautā:
“Tēti, kad ķirbis pārvēršas par karieti
– tas tiek klasificēts kā ienākums vai
īpašuma vērtības palielināšanās?”
Iekārtojos darbā par kino mehāniķi.
Uzliku filmu, palaidu uz projektora.
Pēc laiciņa ieraduma pēc uzliku pauzi un aizgāju uz tualeti.
Kad atgriezos, sapratu, ka esmu atlaists.
Augstākajai izglītībai ir liela nozīme, bet diemžēl ne visi to saprot.
Mūsu birojā ir 25 cilvēki, bet bakalaura grāds ir tikai diviem: kurjeram un apkopējai!
Es esmu pasaulē vecākās profesijas pārstāvis.
Es guļu par naudu…
(Mana nodarbošanās ir naktssargs)
– Uzrādiet e-talonu.
– Parādiet savējo!
– Es esmu kontrolieris!
– Bet es elektriķis… man ko par elektrību nav jāmaksā?
Darba biržā:
– Man steidzami vajadzīgs darbs.
Man ir sieva un pieci bērni!
– Ko jūs vēl protat darīt?
Satiekas divi draugi.
– Klausies, kāpēc tu beidzi spēlēt ģitāru?
– Saproti, ģitārai sešas stīgas bet man pirksti tikai pieci.
– Nu tad iedomājies, kādi monstri spēlē klavieres!
Arheologi Alūksnes rajonā atraduši vecus darbarīkus.
– Tie mūsu senči gan bijuši gudri!
Viņi izdomāja ierakt zemē darbarīkus, lai nav jāstrādā!
No atvaļinājuma atnāca priekšnieks.
Pats nestrādā un citiem traucē nestrādāt!
“Labdien, vai meklējat darbu?”
“Jā, meklēju.”
“Kad atradīsit, piezvaniet!
Mēs Jums piedāvāsim kredītu ar īpaši izdevīgiem noteikumiem.”
Astoņu stundu darba dienā nevar uzzināt tik daudz jaunumu, cik piecu minūšu pīppauzē…
– Mūsu šefs taisās iet prom.
– Kā tu to zini?
– Vakar viņš mani pasauca un teica: “Juri, mums kaut kā nesanāk ar tevi sastrādāties”
Visātrāko evolūciju piedzīvo santehniķi.
Izsaucot jaunu meistaru, pirmie vārdi vienmēr ir:
«Kurš muļķis tad šo pirms manis ir sastrādājis?»
Divas stundas pirms pusdienu pārtraukuma
firmas direktors ieiet frizētavā un ierauga tur Mendeli.
– Kā? Tu darba laikā atļaujies skūties?
– Nu ko lai dara, bārda man aug arī darba laikā!
Priekšnieks bļauj sekretārei:
-“Atnes papīru!”
Sekretāre :
– “Jums A-3 vai A-4?”
Priekšnieks:
– “Man A-FIKSI esmu tualetē!”
Ļoti, ļoti lēnīga sekretāre ļoti, ļoti lēnām raksta.
Apmeklētājs nervozi jautā:
– Jaunkundz! Vai jūs varat kaut ko izdarīt arī ātri?
– Jā! Es ātri piekūstu.
Jūs vakar kļūdījāties par veselu latu!
– To jums vajadzēja teikt uzreiz, tagad par vēlu!
– Labi, tad es to latu paturēšu!
Albertiņ, saki lūdzu, kas tevi frizēja?
– Meistars.
– Es saprotu, ka meistars.
Bet kāda viņam profesija?
Boss ieiet darba telpās:
«Es taču teicu,
ka darba laikā smēķēt aizliegts!»
Viens no darbiniekiem,
nokratot cigaretes pelnus:
«Vai tad kāds te strādā?»
– Kā jūs uzzinājāt par šo vakanci?
– Jūs pats mani vakar atlaidāt!
Gribēju jaunībā kļūt par jūrnieku.
– Kāpēc nekļuvāt?
– Esmu ļoti izklaidīgs.
Velns viņu zina,
ko es uz kuģa varētu sadarīt.
– Bet par ko tad kļuvāt?
– Esmu aptiekārs.
Darba pārrunas:
– … Nosauciet lūdzu savu labāko īpašību?
– Neatlaidība.
– Paldies, mēs ar Jums sazināsimies.
– Paldies, bet es pagaidīšu šeit!
Darbs ir tāda vieta, kur no rīta gribas ēst,
pēc pusdienām gribas gulēt, bet jebkurā laikā gribas mājās.
Šefs darbiniekam:
– Juri, tu esi atlaists!
– Atlaists? Man likās ka vergus pārdod…
Darba piedāvājumos augstāko izglītību prasa, lai būtu pārliecība, ka darbinieks spēs piecus gadus nodarboties ar garlaicīgām lietām.
Darba intervijā:
– Kādas ir Jūsu svešvalodu zināšanas?
– Angļu, franču un nedaudz vācu, es taču to pieminēju savā CV uzreiz pēc krūšu izmēra!
– Atvainojiet, laikam tālāk neesmu izlasījis!
Darbinieks griežas pie priekšnieka
– Es gribētu lūgt jūs paaugstināt man algu, jo par mani jau izrāda interesi trīs organizācijas.
– Un kas tās par organizācijām?
– Namu pārvalde, LMT un Latvenergo.
Vārds: Laura;
Uzvārds: Noslēpts;
Matu krāsa: Blonda;
Vecums: Noslēpts;
E-pasts: kalnina1975@inbox.lv
– Kur Tu strādā?
– Nekur.
– Ko dari?
– Neko.
– Tā nu gan ir lieliska nodarbošanās!
– Jā, bet baigā konkurence.
Šefs padotajam:
– No jums sanāktu nevainojams noziedznieks!
– Kādēļ gan?
– Jūs pēc sevis neatstājat nekādas darbības pēdas!
Boss: “Ja tu vēlies strādāt šajā uzņēmumā, jaunais cilvēk, tev ir pamatīgi jāiegaumē divas lietas, no kurām pirmā ir tīrība. Vai tu noslaucīji kājas uz tepiķīša, pirms ienāci?”
Jaunais darbinieks: “Jā protams, priekšniek!”
Boss: “Un otra lieta… Mēs esam ļoti neiecietīgi pret negodīgiem cilvēkiem. Pie durvīm nav nekāda tepiķīša!”
“Savienojiet mani ar direktoru!”
“Kas viņu meklē?”
“Sieva.”
“Aha, kā tad, visas jūs tā sakāt!”
- Dakter, man jau mēnesi naktīs rādās žurkas, kas spēlē futbolu.
- Ņemiet, iedzeriet šīs tabletes, palīdzēs.
- Bet vai var parīt? Rīt viņām ir finālspēle...
Telefonsaruna darbā:
– Čau, ko dari?
– Ai, neko. Esmu darbā.
– Šodien priekšniekam izvirzīju ultimātu: vai nu viņš man paaugstina algu vai arī es eju prom no darba!
– Nu, un pie kā nonācāt?
– Pie kompromisa. Viņš man nepaaugstinās algu un es neiešu prom no darba…
Šodien biju uz darba interviju.
Pirmos trīs mēnešus man piedāvāja maksāt 600 eiro mēnesī, pēc tam – 900.
Es teicu – super, tad es nāku strādāt pēc tiem trīs mēnešiem.
Es jau 30 gadu strādāju par veterinārārstu! Iedomājies - 30 gadu! Un viss kaķim zem astes!
- Kolēģi, man ir divas ziņas – labā un sliktā.
- Sāc ar slikto!
- Mani atlaida.
- Un labā?
- Jūs arī.
Priekšnieks izsauc padoto:
-Ienāciet,ienāciet pie manis kabinetā! Tas ir jūsu iesniegums par atvaļinājumu?
-Jā!
-Jums vispār nav sirdsapziņas? Vai jums ir saprašana cik maz jūs vispār strādājat? Tūlīt es jums paskaidrošu.
Skaitiet kopā ar mani.
Kā zināms, gadā ir 365 dienas. Katru diennakti jūs guļat 8 stundas,kas kopā sastāda 122 dienas, paliek vēl 243 dienas.
Katru dienu jūs atpūšaties 8 stundas,tas ir 122 dienas, paliek 121 diena. Gadā ir 52 svētdienas, šīs dienas kā jau visi, jūs nestrādājat.
Cik palika? Tikai 69 dienas.
Jūs sekojat, skaitāt?
Sestdienās jūs strādājat pusi dienas - otra ir brīva - tas ir vēl 52 pusītes jeb 26 pilnas dienas. Atlikušas 43 dienas.
Skaitam tālāk. Katru dienu jums ir 2 stundu pārtraukums, kopā 30 dienas. Paliek vēl 13 dienas. Gadā ir 12 svētku dienas.
Cik tad atliek? Lūk, atliek 1 diena!!!
Bet tā ir 1.janvāris - tajā dienā neviens nestrādā!
Un jūs vēl lūdzat atvaļinājumu?
- Kādi ir Jūsu trūkumi?
- Runāju, ko domāju.
- Es domāju, ka tas nemaz nav trūkums...
- Man pie pakaļas, ko tu domā!
– Kāpēc jūs nokavējāt darbu?
– Vēlu no mājām izgāju.
– Agrāk nevarējāt iziet?
– Jau bija par vēlu iziet agrāk.
Padotais atnāk pie priekšnieka:
Ja Jūs man nepaaugstināsiet algu par 100 latiem,
es visiem pateikšu, ka paaugstinājāt par 200!
Darbinieku sapulce firmas 10 gadu jubilejas priekšvakarā:
– Uz 5 gadu jubileju mēs sametāmies un aizvedām bosu uz Himalajiem… Ko dāvināsim šogad?
– Varbūt šogad sametamies un atvedam viņu atpakaļ?
Priekšnieks vietniekam:
– Tev patīk silts šņabis?
– Nē.
– Un sasvīdušas dāmas?
– Protams, nē!
– Forši, atvaļinājumā iesi ziemā!
Tiesnesis apsūdzētajam:
- Par ko piekāvāt savu kaimiņu?
- Viņš dzīvoklī turēja aitas!
- Nu vai tad tas ir iemesls?
- Tiesneša kungs, es pusgadu ārstējos pie psihiatra, jo domāju, ka tā blēšana ir dzirdes halucinācijas!
– Šef, šodien nebūšu darbā, mašīna salūza!
– Brauc ar autobusu!
– Man nav autobusa!
Jaunais darbinieks vēlu dodas mājās no pirmās darba dienas. Pie papīra smalcinātāja stāv uzņēmuma vadītājs.
Viņš pamana darbinieku un saka: “Klau, šis ir ļoti slepens dokuments, bet mana sekretāre jau ir devusies mājās. Palīdzēsi, lūdzu?”
“Protams”, atbild darbinieks, veicīgi ieliek dokumentu smalcinātājā un apmierināts nospiež pogu.“Prieks, ka Tu te esi,” atviegloti nopūšas vadītājs, “man vajadzēs tikai vienu kopiju.”
Priekšnieks pie kafijas automāta mani satiek, prasa: “Jāni, Tu tici dzīvei pēc nāves?”
Sparīgi atbildu: “Jā, noteikti!”
“Tā man likās,” novelk priekšnieks, iedzerot kafijas malku, “vakar, kad jau biji prom uz vecmāmiņas bērēm, viņa piezvanīja un jautāja pēc Tevis.”
Biroja darbiniece iepazīstas ar jauno kolēģi.
“Kāpēc aizgāji no iepriekšējā darba?” viņa prasa.
“Viena teikuma dēļ, ko pateica priekšnieks.”
“Oho! Un ko tad viņš pateica?”
“Tu esi atlaista.”
– Labdien, te no «Creditreform»! Es vēlētos parunāt ar jūsu šefu!
– Viņa nav!
– Bet es viņu pirms divām minūtēm redzēju pa logu!
– Viņš jūs arī!
Kāda mājkalpotaja prasa algas pielikumu savai kundzei. Tā iebilst:
- Nu, nosauciet vismaz trīs iemeslus, kāpēc gan lai es to darītu!
- Es labāk gludinu kreklus par jums!
- Kas to teica?
- Jūsu vīrs. Vēl es labāk gatavoju ēst, nekā jūs.
- Kas to teica?
- Jūsu vīrs. Un vēl es esmu labāka mīļākā, nekā jūs!
- Kas to teica?
- Dārznieks...
Jauns uzņēmējs pārņem kādu grūtībās nonākušu uzņēmumu un uzreiz nolemj tik vaļā no visiem slaistiem. Staigādams pa biroju, viņš ievēro kādu jaunu puisi, kas atbalstīdamies pret sienu, stāv uz vietas. Viņš nespēj noticēt, ka tā vienkārši var stāvēt darba laikā un prasa puisim:
-Ko tu te dari?
-Es gaidu, kad man samaksās..
-Cik tev maksā?
-Nu es pelnu aptuveni 300 dolārus nedēļā, kāpēc vaicājiet?
Boss izvelk savu čeku grāmatiņu, izraksta čeku par 1200 dolāriem un saka:
-Še, te būs četru nedēļu alga, tagad pazūdi no šejienes un lai es tevi vairs te neredzētu.
Tad viņš grāmatiņu ieliek kabatā, lepni nopēta visus telpā un jautā:
-Vai kāds man var atbildēt, kas te tikko notika?
Balss no istabas otra gala: -Jā, tu tikko picas piegādātājam iedevi 1200 dolāru dzeramnaudu.
Birojā sarunājas par seksu un apspriež orgasmu.
Pēkšņi no galvenā grāmatveža kabineta atskan sauciens:
“Nekāds orgasms nevar līdzināties tai sajūtai, kas rodas, kad bilance sakrīt!”
Bērni skolā stāsta, ar ko nodarbojas viņu vecāki.
Jānītis:
– Mans tētis ir ceļu policists, naudas mums ir daudz, dzīvojam labi!
Anniņa:
– Mana mamma ir prostitūta, naudas mums ir daudz, dzīvojam labi!
Pēterītis:
– Mans tētis ir tālbraucējs šoferis. Ja nebūtu ceļu policistu un prostitūtu, mums būtu daudz naudas…
Kolhozā notiek sanāksme. Dienas kārtībā jautājums: gans pilnīgi izlaidies, pusi lopu bara pazaudējis, slaistās, dzer. Visi domā, ko darīt, ideju nav.
Pieceļas kolhoza kalējs: A davai es viņam pa galvu iedošu!
Visi: Jā, varētu jau, bet tu tāds stiprs, ņemsi vēl un nositīsi, a gans mums vienīgais…
Kalējs padomā un teic: Labi, tad davai es sētniekam pa galvu iedošu, viņi mums divi!
Lielais boss ienāk pie padotajiem un stāsta anekdoti. Visi smejas, bet viens sēž ar pilnīgi vienaldzīgu sejas izteiksmi.
Cits viņu pabaksta:
- Tu ko?
- Ai, tāpat rīt eju prom no darba…
Psihoterapeits saka savam jaunajam pacientam:
- Tā kā jūs pie manis esiet atnācis pirmo reizi, pastāstiet man
visu no paša sākuma!
- Ar lielāko prieku! Iesākumā es radīju pasauli...
– Tev nu gan līkas un spalvainas kājas!
– Vai nav vienalga, ar ko iet uz darbu?
Šorīt es piecēlos agrāk, lai nokavētu darbu bez steigas.
Priekšnieks prasa: “Marta, Tu varētu sestdien ierasties darbā? Zinu, ka parasti nedēļas nogalēs nestrādā, bet šoreiz tiešām Tevi vajag.”
“Protams”, Marta atbild, “tikai drusku kavēšu, sabiedriskais transports brīvdienās iet retāk.”
“Jā, skaidra lieta! Uz cikiem Tevi gaidīt?”
“Uz kādiem deviņiem, pirmdienā.”
Kāds ginekologs bija nolēmis mainīt darbu. Viņš atcerējās, ka jaunībā ir beidzis inženiera-mehāniķa kursus, pamācījās vēl nedaudz un gāja kārtot eksāmenu. Eksāmena uzdevums: vispirms pilnībā izjaukt, pēc tam atkal salikt atpakaļ automašīnas motoru. Bijušā ginekologa uzrādītais rezultāts bija ļoti labs.
Komisijas priekšsēdētājs šo rezultātu komentēja šādi:
– Jūs skaisti izjaucāt un salikāt motoru, pilnībā iekļaujoties atvēlētajā laikā. Visvairāk mums patika tas, ka jūs to visu veicāt caur izpūtēju.
- Kā jūs sauc?
- Kristiāns.
- Vai jums bērni ir?
- Jā, Kristers un Kristīne
- Mājdzīvnieki?
- Jā, suns Kriksis un kaķene Krika.
- Diemžēl, radošā direktora vakancei jūs nešķietat pārāk piemērots.
- Cik ilgi Tu šeit strādā?
- Kopš man piedraudēja, ka atlaidīs, ja nestrādāšu...