Apsveikumi / Pantiņi
Izvēlies notikumu vai cilvēku, kam meklē apsveikumu. Katrā sadaļā atradīsi atbilstošus novēlējumus, pantiņus un dzejoļus ar iespēju tos tālāk sašaurināt pēc noskaņas un formāta.
Izvēlies notikumu
Kam meklē apsveikumu?
Populārākie apsveikumi
Apsveikumi, kurus šobrīd īpaši iecienījuši Sveicu.lv lasītāji.
Ir saulains rīts
Kā spoža zvaigzne,
Ieklaudzas durvis, viņš nāk,
Ar smagu, sastrādātu soli.
Man pretim savu roku sniedz.
Tad atskan rīta sveiciens,
Tik drošs ir tēva plecs,
Pat tad, kad dažreiz asaras acīs,
Tad noder tēva plecs,
Paldies tev, tēt, par pirmo soli,
Iemācīto...
Tu esi tā kā saules stars!
Kā spoža zvaigzne,
Ieklaudzas durvis, viņš nāk,
Ar smagu, sastrādātu soli.
Man pretim savu roku sniedz.
Tad atskan rīta sveiciens,
Tik drošs ir tēva plecs,
Pat tad, kad dažreiz asaras acīs,
Tad noder tēva plecs,
Paldies tev, tēt, par pirmo soli,
Iemācīto...
Tu esi tā kā saules stars!
Tu esi mans mīļais TĒTIS un manā sirdī vienmēr būs tev atvēlēta īpaša vieta.
Tētis nāk!
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
(J. Osmanis)
Tētis nāk!
Viņam pretī jāpanāk.
Tētis augsts,
Bet es zems.
Viņš pie rokas
Mani ņems.
Viņš pie manis
Nolieksies
Un ar mani
Mājās ies.
Solis man
Diezgan plats,
Tētiņ, nenes,
Iešu pats.
(J. Osmanis)
Tēvs, mans paraugs un balsts,
Mans lepnums un spēks,
Kā akmens, aiz kā paslēpties,
Kā klints, aiz kā patverties.
Bet arī mīļš un jauks
Kā zēns, ar kuru pa pļavu skriet
Un no virves šūpoles siet.
Kā tētis, kā paraugs, kā draugs,
Kā sapnis, kurš ir bijis jauks.
Mans lepnums un spēks,
Kā akmens, aiz kā paslēpties,
Kā klints, aiz kā patverties.
Bet arī mīļš un jauks
Kā zēns, ar kuru pa pļavu skriet
Un no virves šūpoles siet.
Kā tētis, kā paraugs, kā draugs,
Kā sapnis, kurš ir bijis jauks.
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini - liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi - bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienas mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini - liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi - bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienas mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!
Latvieša ticība
Daudz vētru mums reiz pāri gājis,
Un, ja vēl daudz mums viņu būs. –
Dievs aicinās kā aicinājis
Arvienu atkal saulē mūs.
Caur laiku laikiem Viņš pa pēdām
Tik tāpēc latvju tautai nāk,
Lai reiz pēc posta un pēc bēdām
Tā celtos spēkā varenā…
Mēs varam iet caur visām mokām,
Mēz varam ciest vēl briesmīgāk:
Jo pacels Dievs uz savām rokām
Mūs tad, kad mūsu diena nāks.
(Leonīds Breikšs)
Daudz vētru mums reiz pāri gājis,
Un, ja vēl daudz mums viņu būs. –
Dievs aicinās kā aicinājis
Arvienu atkal saulē mūs.
Caur laiku laikiem Viņš pa pēdām
Tik tāpēc latvju tautai nāk,
Lai reiz pēc posta un pēc bēdām
Tā celtos spēkā varenā…
Mēs varam iet caur visām mokām,
Mēz varam ciest vēl briesmīgāk:
Jo pacels Dievs uz savām rokām
Mūs tad, kad mūsu diena nāks.
(Leonīds Breikšs)