Apsveikumi 1. septembrī

Tālumā aiz košiem siliem
Noskan sapņains skolas zvans.
Ir nu atkal klāt tas brīdis,
kad uz skolu doties laiks.

Rīt uz skolu jāiet man.
Gribu labas sekmes gūt.
gribu dabūt 8. 9.
Lai es varu tālāk iet...

Uz skolu eju es,
Un somu nesu es,
Un solā apsvēžos,
Un sabiedrībā jūtos!

Jauna diena sākusies
uz skola maziem jāsāk iet
ar somu sakārtotu
un ar buču uz vaiga

Lai tev laime
Lai tev prieks
Un lai stundās
Nenāk miegs!

Ābecē uz vāka
Šodien gailis dzied.
Tātad rudens sākas,
Laiks uz skolu iet.

Maigais vasaras vējš,
Saule logā rotaļājas.
Mazais skolnieks sirdī spējš,
Drīz jau pametīs šīs mājas.
Sārto ziedu puķu bariņš
Mazo bērna roku tver,
Milzu pūlī viņš tik maziņš,
Savu soli skolai ver.
Tāds viņš maziņš savā dzīvē,
Tādi mazi visi mēs.
Katram savu lietu bariņš.
Katram savai lietai solis.

Pirmais septembris jau klāt
skolu nu jau vajag sākt.
biedēt učeni aiz stūra,
pasēdēt pie direktora

Pirmā skolas diena klāt
Skolā iet ir jāatsāk -
Bērni priecīgi nu skraida
Skolotājiem skūpstus svaida.

Jau vasara prom košā.
Atkal skola pulcē kopā mūs,
Un tās balss ir silta, aicinoša.
Atkal kopā! Blakus turamies!
Atkal cieši cieši, roku rokā!

Un lai šai dienā pēc gadiem,
Kad zvaigznes un āboli krīt,
Es atzīšos kaut vai sev vienam,
Ka gribas uz skolu iet rīt.

Šodien pirmā skolas diena!
Es uz skolu eju viena.
Tomēr tas ir tīrais nieks
Zinu skolā valdīs prieks!

Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.

Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.

Ar dāliju pušķiem un košajām lapām
Ik skolā nāk septembra rīts;
Mēs sveicinām, labā, un paldies tev sakām,
Ka zinību kamols mums tīts.
Pa stundai, pa dienai, to tinot un veļot,
Visaugstākā kalnā var kāpt;
Un tā gads aiz gada, tās gudrības smeļot,
Pēc gaišākas rītdienas slāpt.

Es dodos pa saulainu ceļu
Līdz rudens vēlajām salnām,
Līdz pirmajam septembrim skolā,
Līdz pirmajai dienai klasē.
Šis saulainais septembra rīts
Ir zelta saulītes apspīdēts,
Un katrā saulītes starā
Ir vasaras noslēpums tīts.

Grūti laiki,
Tinte dārga,
Tādēļ atmiņa
Bez vārda.

Pirmo septembri es gaidīju tik ļoti,
Kad uz skolu bērni varēs nākt!
Sveika, skolas diena, ziedu rotā,
Sveika, mana klase saulainā!

Dar` man, tēvis, pastaliņas,
Pērc man staltu cepurīt`,
Šuj man svārkus, māmuliņa,
Skolā iet(i) man gribas!

Pieloc, māsiņ, skolas somu
Bagātiem(i) gabaliem:
Vidū maizes riecentiņu,
Apkārt dziesmas, pasakas!

Bāliņ, še tev gana taure,
Tautas dziesmu vācele,
Eji tur, kur Meža māte
Lakstīgalai dziesmas māc`.

Man jāiet(i) skoliņā(i),
Gudras ziņas iekrāties,
Pieaugt tautas mīlestībā,
Īstā gara brīvībā.

Lielis tapšu, tad es būšu
Tautas zemes arājiņš,
Tālas jūras braucējiņis,
Kara zirga jājējiņš.

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
Tad zini - liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi - bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
Tad strādā tā ar rītdienas mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

Kaut kur tālumā uz lauka
dzestrs rīts tiek miglā tīts.
Kaut kur pļavā, rīta rasā
kājas mazgā septembris.
Tālumā aiz košiem siliem
Noskan sapņains skolas zvans.
Ir atkal klāt tas brīdis,
kad uz skolu doties laiks.

Es jau nācu skoliņā,
Sēdēju jau soliņā.
Grāmatas tik vaļā
Un zināšanas klajā.

Mācies kamēr gudra(is) tiec
Visu labi vērā liec
Dzīve gudra, viltīga
Gudrība tur derīga!

Draugs, paies skolas gadi
Un tālēs aizsauks mūs,
Bet senie skolas zvani
Vēl atmiņās mums būs.

Jau kļavu lapas sārtojas,
Jau rindā dzērves kārtojas.
Uz siltām zemēm dzērves trauc,
Mūs šodien visus skola sauc.

Uz skolu eju,
Uz skolu braucu,
Ar smaidu sejā,
Skolu sveicu!

Skolas gadus lieci vērā,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo
Atpakaļ vairs nenāks tie!

Skolā, katram draugu daudz,
Katru savā vārdā sauc,
Skolotāji nav tai skaitā,
Viņi tikai gaisu maitā.

Rudens skaists pār zemi nācis,
Pirmā zeltā lapas zied,
grāmatas jau kopā vācis,
Varu nu uz skolu iet.
Gaiša, silta skolas telpa -
Gluži tā kā mātes glāsts,
ievelku es dziļi elpu,
Jāsāk man jauns dzīves stāsts...

Skolā iet mums ļoti patīk,
Katru rītu draugus satikt.
Patīk mums kā zvaniņš dzied,
Aicinot mūs klasē iet.

Stundās rēķinām un lasām,
Ko vien nezinām, to prasām.
Gribam taču gudri kļūt,
Tāpēc vajag čakliem būt.

Pirmais septembris.
Izšķīlušies no olām
Iet cāļi uz skolu -
Ar gladiolām!
(Imants Ziedonis)

Ābece un burtnīcas
Pirmās klases solā!
Nu es neesmu vairs mazs,
Es jau eju skolā!
Acis raugās grāmatā,
Rokas glāsta vāku:
Tagad tu man būsi tā,
Kas dos prasmi, māku!

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi -
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

Skolas sirdspuksti ir skolēni,
Bet skolas stiprums – skolotāja.
Ja skola ir lukturis, kas dāvā gaismu,
Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Ja skola ir burvju dzēriens, kas dod spēku,
Tad skolotāja ir šī dzēriena avots.
Ja skola ir templis, kas sniedz mieru,
Tad skolotāja ir šī tempļa jumts.
Tik ilgi būs pasaule šī, cik ilgi būs skola
Un skolas dvēsele – skolotāja.

Rudens tas ir skolas laiks
Un viņiem atkal prieki būs
Diena jau galā vakars jau klāt
Es atkal jau ceļos un dodos uz skolu
Nāku uz skolu mācos un rakstu
Sirsnīgs jau bija tas rudens

Lai Tev katra skolas diena
Ir vienmēr īpaša un viena.
Lai Tev prātā jauna doma
Un ik rītu laba oma.
Lai Tevi klasē visi ciena
Un Tu nepaliktu viena.
Lai Tev skolā labi iet,
Desmitnieki somā lien.
Zināšanas galvā liec,
Slinkumu gan laukā triec!

Pirmās klases zābaciņi
“Gluži jauni, tikko pirkti,
Purnu galos saule laistās –
Pirmās klases zābaciņi
Skolas kalnā soļo žirgti.
Sīkas vēl ir ņiprās kājas,
Kuras uzsāk lielo gaitu,
Gājējam vēl grūti nākas
Atstāt māmiņu un mājas.

Ja skolas zvans man vēlreiz,
Es atkal solā sēstos sīks,
Trīs lietas skolotājiem lūgtu,
Jo zinu, kas ir vajadzīgs.
Mums dodiet mīlestību ceļam,
Jo tās nekad par daudz nav dots,
Tas trauks, no kura visi smeļam,
Bet kurš nekad nav iztukšots.
Un gudrību mums vajag arī,
Uz zaļa zara katrs tiks,
Bet, ja bez prāta darbu darīs,
Tad galu galā iznāks nieks.
Un lai mēs elpot spētu brīvi,
Vēl drosmi vajag sirdīs liet.
Šis grūtais ceļš, ko sauc par dzīvi,
Mums būs līdz galam jānoiet.

Lai,tev laime,
Lai,tev prieks,
Lai tev skolā
Desmitnieks

Sārto ziedu puķu bariņš
Mazo bērna roku tver,
Milzu pūlī viņš tik maziņš,
Savu soli skolai ver.

Skola skaista skola liela
Tur kur zināšana liela
Tur mums daudz ir prieka
Un skola mums ir tikai viena
Tāpēc visi sacīsim
Skolā gribam ieti mēs.

Jaunajiem skolotājiem un skolotājām...

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.

Tad zini, - liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.

Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi,- bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.

Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.

Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
- Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

Jau atkal pīlādži sārto
un dzērves aizbēg no salnām.
Bet mums vēl daudz jāsakārto,
lai kāpt varam zinību kalnā.

Un ejam mēs septembrim pretī
pārpilni vasaras spara.
Un skola mums panāks pretim,
lai ātrāk satikties varam.

Maigais Vasarsrudens vējš,
Saule logā rotaļājas.
Mazais skolnieks sirdī spējš,
Drīz jau pametīs šīs mājas.

Asteres košas dārzos kad zied,
Gājputnu klaigas gaisā kad skan,
Vasara projām tad steidz,
Skola bērnus atkal jau sveic.
Koši ziedi un skanīgi smiekli,
Mīļas, biklas un smaidīgas sejas
Atviz gaiteņos, atspīd ejās.

Kad gāju no skolas,
Man prātā tādas domas,
Ko lai daru es ,
Kad somā piezīmes?
Darbs ir vajadzīgs,
Lai naudu iegūtu,
Lai maizi nopirktu

Šurp, grāmatas, uz skolu,
Es būšu teicamnieks!
Tad māmiņai un tētiņam
Un Dzimtenei būs prieks!

Ak, skola, Tu nekļūsi sirma,
Tu mūžam nebūsi veca –
Ik septembri sagaidi pirmā
Tu bērnus ar somu plecā.

Ar augusta saules lāsēm pielijušu taku,
Ar atvasaras lietus staru sev blakus
Es nāku no vasaras tveicīgām naktīm
Pāri mirklim kā krītošu ābolu taktīm.

Tā aizies gadi, aizies dienas,
Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits,
Bet pāri paliks atmiņas tik vienas -
Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!

Izvēlies apsveikumu