Anekdotes par medicīnu

– Dakter, kāpēc tabletei
pa vidu tāda rieva svītras veidā?
– Ja slimnieks atsakās dzert zāles,
tad tableti liek dibenā un
ieskrūvē ar skrūvgriezi.

– Žultspūslī jums ir akmeņi, urīnā – smiltis, asinsvadi pārkaļķojušies…
– Dakter, pasakiet, kur man ir māli, un es sākšu celtniecības biznesu.

Pret korona vīrusu vislabāk ir sagatavojusies Ziemeļkoreja
tā jau sen slēdza savas ro­bežas.

– Dakter, es strādāju kā zirgs, ēdu kā cūka un esmu noguris kā suns…
Sakiet, ko man darīt?
– Nezinu, neesmu veterinārārsts.

Ķirurgs slimnīcā kliedz:
– Bērziņas kundze, vai, slaukot grīdu, nieres neatradāt?

Aptiekārs jautā apmeklētājam:
“Nu, kā, vai ārstnieciskās dūņas,
ko jūs iegādājāties, palīdzēja uzlabot jūsu sievas izskatu?
– “Tikai pirmās divas dienas. Pēc tam tās nokrita.”

Pie psihoterapeita:
– Dakter, es esmu neveiksminieks.
– Cilvēku, kurš spēj apmaksāt vizīti pie manis, par neveiksminieku ir grūti nosaukt.

Psihiatrijā situācija ir tāda
– kurš pirmais uzvilks uzsvārci, tas ari būs ārsts.

Ārsts – pacientam:
– Jūs nedrīkstat lietot alkoholu, piekopt gadījuma sakarus, spēlēt kārtis.
Pacients:
– Izskatās, ka te jau ir bijusi mana sieva!

Pie ārsta:
Ārsts: «Jūs jau operēja?»
Pacients: «Jā.»
Ārsts: «Un kā?»
Pacients: «Tūkstotis latu.»
Ārsts: «Es domāju – kas jums bija?»
Pacients: «Man bija pustūkstotis.»
Ārsts: «Jūs mani nepareizi sapratāt. Par ko žēlojāties?»
Pacients: «Dārgi!»

Par mūsu ceļu stāvokli priecājas tikai ārsti:
Bedres ir tādas, ka gan novirzījušos skriemeļus iebīdīs atpakaļ, gan nierakmeņus izkratīs.

– Pacient, kāpēc jūs tā bļaujat? Es pat neesmu pieskāries Jūsu sāpošajam zobam.
– Dakter, jūs ar elkoni man olas spiežat.

Vīrietis uzgaidāmajā telpā pie ārsta kabineta redz no tā iznākam sirmu mūķeni – pilnīgi satriektu, bālu, pārvērstu seju.
Viņš dodas iekšā un jautā dakterim, kas gan tik slikts ar mūķeni varētu būt noticis.
– Ak, jā, es viņai nupat pateicu, ka viņa ir stāvoklī!
– Tas taču nevar būt tiesa!
– Nav jau arī, toties žagas viņai kā ar roku atņēma!

Ginekologs pacientei:
– Ar cik vīriešiem jums ir bijušas dzimumattiecības?
– Hmm… Ar pieciem vai sešiem…
– Nav jau nemaz tik daudz.
– Jā… Kaut kāda neizdevusies nedēļa.

– Tu esi ārsts?
– Jā.
– Anesteziologs?
– Jā. Kā tu uzminēji?
– Vienkārši es neko nejūtu

– Dakter, es varu staigāt pa griestiem.
– Parādiet.
– Iedodiet man 200 gramus konjaka un skābu gurķi.
– O! Pagaidiet, es pasaukšu kolēģus.
Atnāk ārsti.
Vīrietis iedzer, uzkož gurķīti un pastaigājas pa griestiem.
– O! Tas ir unikāls gadījums, vajadzētu pasaukt galveno ārstu.
Atnāk galvenais ārsts un vīrietim atkal dod konjaku un skābu gurķi.
– Nē, vēlreiz pa griestiem nostaigāt nevarēšu,esmu jau piedzēries.
– Pie velna griestus!Galvenais, parādi, kā tu uz konjaka uzkod skābu gurķi.

Pie ārsta ierodas vecs vīrs:
– Dakter, ko darīt, man ir stiprs klepus?
– Cik jums gadu?
– Septiņdesmit.
– Bet vai tad, kad jums bija četrdesmit, jūs neklepojāt?
– Dievs, pasarg!
– Un kad bija piecdesmit?
– Ari ne.
– Sešdesmit gados?
– Nē.
– Nu, kad tad jums klepot, ja ne tagad.

– Dakter, man aknas sāp..
– Odekolonu dzērāt?
– Dzēru, nepalīdz…

Atbrauc Ugunsdzēsēji ugunsgrēku slimnīcā dzēst. Nodzēš…
Galvenais ugunsdzēsējs atskaitās galvenajam ārstam.
– Visu nodzēsām, bet ir cietušie, 8 cilvēki. 5 izdevās atdzīvināt, bet 3 miruši.
Galvenais ārsts zaudē samaņu. Šim ātri ožamo spirtu, palīdz piecelties.
Kad mazliet atiet, galvenais ārsts jautā:
– Kā 5 atdzīvinājāt?! Jūs taču morgu dzēsāt…

Daudzi cilvēki sākuši nēsāt sejas maskas, lai citi neredzētu dubulto zodu, kas kļūst arvien lielāks, jau divas nedēļas sēžot pašizolācijā.

– Es pārvērtīšu jūsu dzīvi par elli! Atņemšu visu, ko mīlat!
– Jā, jā, man jau stāstīja, ka jūs esat labs dietologs!

Vecis izsauc pie sava pitona veterinārārstu.
Ārsts atnāk un dzird, ka pitons rej.
Veterinārārsts sajūsmināts:
– Tas ir bezprecedenta gadījums
– rejošs pitons!
Par šādu atklājumu, visticamāk,
saņemšu Nobela prēmiju.
– Dakter, varbūt sākumā izvilksim
no pitona vēdera manu taksīti, kuru tas aprija?

– Tā, tā, ļoti labi. Domāju, ka pēc nedēļas, divām jūs apskatīs Ozoliņa kungs.
– Kas ir Ozoliņa kungs?
– Mūsu patologanatoms.

– Dakter, vai es izdzīvošu?
– Jokojiet, nu tad jau iet uz labo pusi.

– Zobu es jums salaboju, tā ka 2 stundas neēdiet.
– Dakter, pēc jūsu cenām, es tagad veselu mēnesi neko ēst nevarēšu…

Sarunājoties ar klientiem, darba diena parasti paiet krietni ātrāk.
Zobārstam šajā ziņā gan nav paveicies.

Ārsts jauta pacientam:
– Vai esat sācis labāk dzirdēt, kopš lietojat jauno dzirdes aparātu?
– O, jā! Jau trīs reizes nācies mainīt testamentu.

Jānis pie ārsta:
– Lai uzlabotu gremošanas trakta darbību es dzeru alu, apetītes trūkuma gadījumā es dzeru balto vīnu, ja ir zems asinsspiediens – sarkano vīnu, pie paaugstināta spiediena – konjaku, ja moka angīna – dzeru šņabi.
– Bet ūdeni?
– Tāda slimība man vēl nav bijusi…

Ar mani pat pārstāja runāt psihologs – es gandrīz viņu pārliecināju, ka pelmeņiem ir sava civilizācija!

Divi viscaur sasaitēti guļ slimnīcā.
Viens prasa otram:
– Kas ar tevi notika?
– Izkritu no sestā stāva, un tu?
– Vajag skatīties, kur krīti.